Kas ir psihoterapija

Psihoterapija ir ārstēšana ar sarunas palīdzību. Psihoterapija ir īpašs attecību veids, kurš no visām citām attiecībām atšķiras ar to, ka tam ir ļoti skaidri definētas robežas-terapija notiek noteiktā laikā laikā, telpā, vietā un tās saturs ir konfidenciāls. Šo skaidro ŗobežu noteikšana klientam ļauj sajust drošību, kuras tik bieži pietrūkst mūsdienu pasaulē. Sākot psihoterapiju, terapeits un klients vienojas par aptuveno terapijas ilgumu, tās mēŗķiem, norises laikiem. Šī vienošanās ir kā nerakstīta noruna, kuras izpilde 100% ir atkarīga gan no terapeita, gan no klienta.

Ezis

Vai man ir nepieciešama terapija?

Klienti psihoterapiju izvēlas visdažādāko motīvu mudināti. Psihoterapija ir izaugsmes līdzeklis, tā var būt atbalstoša, tā var palīdzēt tikt galā ar dažādām dzīves situācijām. Dažs saka, ka ar visu spēj tikt galā pats un nekāda terapija viņam nav vajadzīga. Nebūt neapšaubu šādu spēju tikt galā ar dzīvi, tomēr psihoterapiju varam salīdzināt ar spoguli - mēs paši sevi neredzam pilnībā, reizēm mums var šķist, ka esam lieliski, reizēm nožēlojami un reizēm mēs svārstāmies un nezinām, kas ar mums notiek. Tieši šādās situācijās ir vajadzīgs otrs cilvēks, ar kuru kopā sevi ieraudzīt no jauna. Mēs labi saprotam, ka tā nevar būt sieva vai vīrs, vecāki vai bērni, jo ģimenes saites un tuvība liedz mūs redzēt tādus, kādi esam.

Problēmu loks, ar ko sastopas klienti, izriet no sabiedrības dzīves sarežģītības un intensitātes. Spēku izsīkums, kas rod izeju veģetatīvajā distonijā. Pārmērīgs prasīgums pret sevi un dzīvi, perfekcija, kas izpaužas kā OCD. Nespēja īstenot savu sapņus, nespēja pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, pārvēršas depresijā. Nemaz nerunājot par sarežģītajām un smagajām situācijām, ar kurām cilvēkiem ir bijis jāsastopas visos laikmetos: tuvinieku zaudēšana, slimības, pusmūža krīze, bērnu aiziešana no ģimenes, karjeras izaicinājumi u.c. Daudzas no šīm lietām cilvēki var risināt paši un daudzi tā arī dara, izpelnoties līdzcilvēku cieņu un atzinību, tomēr ne vienmēr cieņa ir tas, kas mums ir vajadzīgs. Reizēm mēs vienkārši vēlamies atkal justies labi. Un ir reizes, kad palīdzēt justies labi var tieši psihoterapija.

Terapija nav paredzēta tikai ievainotiem, smagu problēmu skartiem cilvēkiem, kuri ir jāārstē. Terapija ir veids, kā apzināties sevi, būt saskaņā ar sevi, iepazīt savu jūtu pasauli, sastapties ar savām stiprajām pusēm, vājībām, sapņiem, bailēm un pieņemt sevi.

Terapijas mērķis

Terapija ir nepieciešama, ja netiekam ar kaut ko galā. Ja dzīvē ir pārāk daudz sāpīgu punktu, no kuriem gribas novērsties. Taču novēršanās nekad nepalīdz. Personību var salīdzināt ar galdautu - ja galdauts ir parklāts galdam pāri, tas vienmērīgi nostiepjas, taču, ja mūsos ir problēmas, tas līdzinās situācijai, kad viens vai divi galdauta stūri ir pārmērīgi novilkti, un veidojas diagonāles. Visa mūsu dzīve grozās ap šīm sāpju līnijām. Mēs maldāmies trīs priedēs un neredzam izeju.

Terapijas mērķis, pirmkārt, ir saprast mūsu situāciju, saprast, kuri ir šie sāpīgie punkti, kas neatļauj dzīvot tā, kā mēs patiesībā vēlētos. Terapija palīdz strādāt ar šiem punktiem. Reizēm jūtamies pavisam bezspēcīgi un nezinām, kur ņemt enerģiju. Mūsu spēks slēpjas iespējā atbildēt situācijai. Ja izrādās, ka problēma slēpjas, piemēram, kontaktā ar kādu no cilvēkiem, tad spēku mēs iegūstam, šajā situācijā atbilstoši un apņēmīgi rīkojoties. Var sacīt, ka terapijas mērķis ir dzīvē nepieciešamā spēka atgūšana, kuru mēs esam paslēpuši sev nezināmās vietās.

Terapijas process un ilgums

Terapija notiek vienu reizi nedēļā. Vienas terapijas reizes jeb sesijas ilgums ir 50 minūtes. Visa terapijas cikla garums nav noteikts, tomēr vēlams, lai tas nebūtu īsāks par 5 reizēm. Terapijas ilgums ir atkarīgs no klienta vēlmēm, vajadzībām, stāvokļa un tiek norunāts kopā ar terapeitu. Aptuvenais ilgums ir no 1 mēneša līdz 1 vienam gadam. Ieteicams regulārs darba ritms bez pārāk lieliem pārtraukumiem.

 

OCD

Uzmācības

Obsesīvi kompulsīvie traucējumi ir pazīstami daudziem. Tie atrodas apziņas perifērijā un ļoti nomoka. Iespējams, daži no mums atceras, ka bērnībā nedrīkstēja uzkāpt uz līnijām, kuras savieno flīzes skolā, tām bija jāpārlec pāri. Iespējams, kādam ir īpašs ritms, kāpjot pa trepēm, iespējams, prātā jāatkārto zināmas skaitļu virtenes, pirms veicam darbības. Iespējams, jūtaties vainīgi par kādām uzmācīgām domām, kuru dēļ sev liekaties slikts un neesat pelnījis dzīvi. Kā jau saprotams no šīs problēmas nosaukuma, visas šīs lietas ir uzmācīgas. Mēdz sacīt, ka trauksme ģērbj dažādas drēbes jeb maskas, uzmācību gadījumā trauksme ir patiešām īsts pārģērbšanās meistars. Simptomi var mainīties reizi nedēļā. Izārstējot uzmācīgu skaitļu virteņu skaitīšanu, kreisajā acī var parādīties neapturams tiks. Vienīgais veids ir atrast patieso trauksmes cēloni, spēt paskatīties acīs tam, kas mūs patiesībā uztrauc, bet ar ko nav drosmes sastapties.

Psihoterapeita palīdzība var būt ļoti noderīga, pirmkārt, jau palīdzot apzināties, ka jūs neesat slikti vai ļauni. Ka ne vienmēr vēlme izgrūst cilvēku no braucoša autobusa, kuru tā arī nekad neesat realizējis, liecina, ka esat maniaks. Ļoti palīdz apziņa, ka tā ir tikai uzmācīga doma, ar kuru sirgst ļoti daudzi. Reizēm kļūst vieglāk kaut vai tikai izrunājoties par šīm uzmācībām, taču pavisam ar tām var tikt galā, apzinoties patiesos trauksmes cēloņus.

Depresija

Depresija var piemeklēt jebkuru no mums. Nav pavisam skaidras formulas, kas atklātu, ka tieši tagad mēs sirgstam ar depresiju. Daži cilvēki pēc dabas ir jautrāki, optimistiskāki, daži sapņaināki vai drūmāki. Kā zināt, ka mums vajadzīga palīdzība? Atbilde slēpjas dzīvē. Ja mokāmies ar ilgstošu bezmiegu, nekas nesagādā prieku, nespējam sajust garšu, krāsu un smaržu, darbs ir vienas vienīgas mocības, tad viss, ko mums gribas pajautāt, ir - kāda no tā visa jēga? Atbilde uz jautājumu par dzīves jēgu lielā mērā slēpjas pašsajūtā. Tikai ar depresiju sirgstošs cilvēks visā nopietnībā spēj pajautāt - kāda ir dzīves jēga? Ne no viena priecīga cilvēka jūs šādu jautājumu nedzirdēsiet.

Ja jūsu nomāktais stāvoklis traucē dzīvot, izbaudīt laiku un būt kopā ar tuviniekiem, tad tas ir signāls, ka, iespējams, vajadzīga psihoterapeita palīdzība.

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija ir cena, kuru mūsdienu cilvēks maksā par saviem skaistajiem mērķiem. Mēs gribam, lai mūsu bērni ir visgudrākie, vēlamies būt turīgi, gudri, populāri un lieliski. Diemžēl mēs neesam. Mēs neesam pat tad, ja esam. Veģetatīvā distonija ir kaut kas patiesi labs, kas notiek ar cilvēku, pirms katastrofāls spēku izsīkums pārvēršas par fizisku saslimšanu. Citiem vārdiem sakot, cilvēks, kurš sevi ir pakļāvis neizturamam ritam un prasībām, ir iztērējis visus dzīvei neieciešamos resursus, un viņam steidzami nepieciešama nopietna atpūta. Taču parasti veģetatīvās distonijas nomocīti cilvēki meklē tieši pretējo, atpūtas vietā tie meklē veidus, kā padarīt savu dzīvi vēl efektīvāku - strādāt vēl efektīvāk, būt efektīvākam attiecības ar partneri utt..

Mūsu sabiedrības graujošais ritms veģetatīvo distoniju ir padarījis teju par ikdienišķu parādību. Ja agrāk tā bija slavenību slimība, tad mūsdienās ar to sirgst pat skolēni. Psihoterapeita klātbūtne noteikti palīdzēs veģetatīvās distonijas gadījumā.

Miega traucējumi

Bezmiegs

Miegs ir cieši saistīts ar to, kas notiek nomodā. Milzīgais recepšu un bezrecepšu medikamentu klāsts labākam miegam norāda, cik šī problēma patiesībā ir plaša. Miegs ir cieši saistīts ar mūsu kopējo emocionālo stāvokli, kurš savukārt izriet no tā, kā dzīvojam. Ja vakarā nevaram ilgstoši iemigt un no rīta mostamies līdz ar gaiļiem, tas ne vienmēr nozīmē, ka ir jāapmeklē "miega institūts". Vislabākais ceļš uz veselīgu miegu ir tuvas, sakārtotas attiecības un dzīve. Ja attiecībās valda krīze, labs miegs nav iespējams. Tādējādi psihoterapija, risinot attiecību problēmas, palīdzēs arī labāk gulēt.

Trauksme

Antidepresantu laikmetā klienti bieži domā, ka trauksme ir kaut kas tāds, no kā par katru cenu jātiek vaļā. Jā, protams, mēdz būt patoloģiskā trauksme, kura paralizē visu dzīvi, tomēr tā nav sastopama tik bieži, drīzāk vērojama cilvēku nevēlme pieņemt to diskomfortu, kas rodas no mūsu mijiedarbības ar apkārtējo pasauli. Problēmas darbā - neko nemainām, bet vakarā iedzeram alkoholu. Problēmas attiecībās - dzeram antidepresantus. Bez trauksmes cilvēka dzīve nav iedomājama. Ne vienmēr problēma ir pati trauksme, biežāk problēma ir nespēja sadzīvot ar trauksmi, nespēja pieņemt to, ka dzīves situācijā, kurā patreiz atrodamies, trauksme ir neizbēgama. Ja vēlamies mazināt trauksmi, mums ir jāmaina dzīve, nevis jādzer antidepresanti.

Attiecību problēmas

Mēdz sacīt, ka citi cilvēki mūsu dzīvē ir gan elle, gan paradīze. Nekas mūs nespēj tik ļoti iepriecināt vai arī sāpināt kā mūsu mīļie cilvēki. Attiecības ir mūsu dzīves stūrakmens. Psihoterapija var palīdzēt attiecību veidošanā, jo pats psihoterapijas process balstās klienta un terapeita attiecībās. Ja klienta dzīvē attiecībās valda haoss, tad ilgākā laika posmā pareizi izveidotas klienta un terapeita attiecības var kalpot kā paraugs klientam, veidojot citas attiecības savā dzīvē.

Attiecību problēmām ir piemērota individuālā psihoterapija un īpaši piemērota grupu psihoterapija.